Grafīta fizikālās un ķīmiskās īpašības

Grafīts ir mīksts, tumši pelēks, taukains un var piesārņot papīru. Cietība ir 1～2, un cietība var palielināties līdz 3～5, palielinoties piemaisījumiem vertikālā virzienā. Īpatnējais svars ir 1,9–2,3. Īpatnējās virsmas laukums ir koncentrēts diapazonā no 1-20m2/g. Skābekļa izolācijas apstākļos tā kušanas temperatūra ir virs 3000 ℃, kas ir viens no temperatūras izturīgākajiem minerāliem. Tas spēj vadīt elektrību un siltumu.

Dabā nav tīra grafīta, kas bieži satur tādus piemaisījumus kā SiO2, Al2O3, FeO, CaO, P2O5 un CuO. Šie piemaisījumi bieži parādās minerālu veidā, piemēram, kvarcs, pirīts un karbonāts. Turklāt ir tādas gāzes daļas kā ūdens, asfalts, CO2, H2, CH4 un N2. Tāpēc grafīta analīzē papildus fiksētā oglekļa satura noteikšanai vienlaikus jānosaka arī gaistošais un pelnu saturs.

Grafīts un dimants, ogleklis 60, oglekļa nanocaurules, grafēns utt. ir vienkāršas oglekļa vielas, un tās ir alotropi.